maxell

About Me

Arī pasē mans vārds ir maxell, bet ja godīgi, tad mani sauc Dāvis, iztiksiet arī bez mana uzvārda, jo uzskatu ka tas šeit nav vajadzīgs + kur nu vēl jums
Esmu pilnos gados 16. Nodarbojos pārsvarā tikai ar sportu, praktiski ar basketbolu, nedaudz ar floorball, bet nu tas tikai tā pa retam.Biju mazāks, ampēram pieci gadi atpakaļ, spēlēju trompeti, ja man tagad tādu rīku iedotu, noteikti nezinātu kā turēt un kur + kā pūst, jo atceros, ka neviens draugs / klasesbiedrs neprata to darīt pareizi, esmu 1,81m garš un 79kg viegls.. esmu sakarīgs, ar savu pieredzi visā community dzīvē, protams ir arī pietiekama pieredze no real life, un ziepes nevāru.
Mācos 9.klasē, šis gads cītīgi jāmācas, jo eksāmeni nav aiz kalniem, un godīgi sakot, esmu satraukts par to, jo pagaidām neēsmu gana sekmīgs. Protams mēdzu uzpīpēt ar draugiem / klasesbiedriem aiz stūra (cik nu aiz stūra, bet njā), protams uz katru dinamo spēli mēdzu izdzert vismaz 1L alus, kas protams nav nekas tāds, ar ko var lepoties, bet ja reiz stāstu par sevīm, tad lai iepazītu mani, jāizlasa viss šis murgs. Pirms kāda laika biju Apvienotajā Karalistē (Lielbritānijā), precīzāk Anglijā, tādā mazā ciematiņā Skelmersdale, prakstiski braucu tur mācīties, bet nekā nesanāca, un atgriezos Latvijā, un manuprāt būtu ļoti rūgti nožēlojis to dienu, kad mani pieņemtu skolā - anglijā, jo jau pa tiem trīs mēnešiem ko tur pavadīju, gaidot atbildi no skolas, jutos kā pamests ceļa malā, bez jebkādiem draugiem, + atbraucot uz Latviju ieguvu savu sapņu meiteni, ar kuru jau esam kopā gadu (es tikai palielos), un iepazinos ar citiem jautriem cilvēkiem, jaunajā skolā, jo no Anglijas uz Latviju atlidoju 19.novembrī un pierastajās pilsētas skolās mani nepieņēma, jo līdz tam laikam nebija ne vienas atdzīmes, paldies dievam neizlaidu lieku gadu, bez mācībām, un māte ar zināmu cilvēku sarunāja man vietu mācības Ozolnieku novada, Sidrabenes pagasta skolā, un nemaz nenožēloju ka tur mācos, lai arī vēlu esmu mājās, tomēr jautri iet vienmēr, + tur dzīvo manējā.

Kāds atgadījums no dzīves : Mana lielākā izgāšanās - aiziešana uz skolu sestdienas rītā, varu to izskaidrot. Biju pohains piektdienā, piekdienas vakarā ar draugiem izdzērām vēl trīs dvuičus, un protams pieceļoties sestdienā atkal biju ar paģirām pārpildīts, sajuta kā kaķis rīklē iedirsis, piecēlos, ātri sakrāmēju somu, pirms "sākas" pirmā mācību stunda, un pirms māte nepieceļas uz darbu, un izskrēju no istabas. Rakstot draugiem, kur satiekamies biju pārsteigts ka tie neatbild, jo parasti tieši viņi bija tie, kas man rakstīja, kad vēl nebiju nomodā, tā nu aizvilkos līdz skolai, ieeju iekšā, un apsargs prasa, kas man todien meklējams skolā, atbildēju : "nē, nu es jau varu arī nemācīties", šis saķēris galvu, un smejamies atsaka : "šodien ir sestdiena puiss", es nokaunējies atvainojos, un devos mājup.

Virtual life ;>

Praktiski, pie šīs grabažas (personal computer) mēdzu nosēdēt gan ilgas stundas, gan dažas minūtes dienā, tas ir atkarīgs no ieplānotajiem pasākumiem, un mācību darbu.

Counter-Strike spēlēju jau teju sešus gadus, tātad vieglprātīgi parēķinot, esmu sācis iegūt pieredzi šajā jomā jau no 10 gadu vecuma, but that suprises no-one. Pieredze adminēšanā atkal ir cita runa, bet neēsmu balta lapa, kas nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, un pārkāpt noteikumus, pieredze šajā jomā varbūt neskaitot kādu mirkli, kad aizgāju no šīs "virtuālās dzīves" ir apmēram trīs ar pus gadi. Atkal citā jomā - CW, esmu nedaudz pieredzējušāks, nekā ar acc, jo jau tikko sākot spēlēt Counter-Strike, ar draugiem likām priekšā tagus, itkā izveidojot savu "komandu", tas viss attīstijās, protams ne tik strauji, protams pirmie klani visi bija ar ucoz webiņiem, un kso spelētājiem, bet laikam ejot, un prātiņam attīstoties viss mainās.